Platība - 5922 ha

Pagasta vēsture – kultūrvēsturiskais mantojums

Svētes bijušie nosaukumi:

vāciski – Schwethofsche

krieviski – Švedgofskaja

1935. gādā Svētes pagasta platība bija 6289,1 ha. 1945. gadā pagastā izveidoja Svētes un Mazsvētes ciemu, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Mazsvētes ciemu 1954. gadā pievienoja Glūdas, Svētes un Valgundes ciemam. Svētes ciemam 1963. gadā pievienoja Glūdas ciema kolhoza „Cīņa” teritoriju, 1974. gadā daļu Zaļenieku ciema, bet daļu Svētes ciema iekļāva Glūdas ciemā. 1990. gadā Svētes ciema teritorijā atjaunoja Svētes pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā.

Kultūras un dabas pieminekļi

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir Svētes muižas pils. 1736. gadā hercogs E.J.Bīrons pavēlējis celt pili pēc F.B.Rastrelli projekta, vēlāk to paplašinājis S. Jensens. Šī celtne savā pirmatnējā stāvoklī bijusi ievērojams mākslas darbs, kas pelnīja ievērību ne tikai ar savu harmoniski izveidoto un bagātīgi izgreznoto fasādi, bet jo vairāk ar rokoko stila iekštelpu dekorējumiem. 1779. gadā savas kāzas svinēja pats hercogs Pēteris (hercoga E.J.Bīrona dēls). Jādomā, ka laikā, kad Jelgavā uzturējās Luijs XVIII, Svēte aktīvi tika izmantota galminieku izklaidei. 1875. gadā pils nodota cariskās Krievijas armijas vajadzībām. Pēc Otrā pasaules kara ēkas izmantoja padomju armijas vajadzībām līdz 1993. gadam. 

Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ir Svētes pamatskolas ēka, kura celta 1897. gadā. 1991. gadā pie skolas atklāja pieminekli Daugavgrīvas zemessargiem, kuri 1915. gada aprīlī pie Ruļļukalna atvairīja vācu armijas uzbrukumu Jelgavai. 

Vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis Galiņu kapi. 

Vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis Purva Rapu senkapi.