Platība - 8686 ha Iedzīvotāju skaits uz 18.02.2013. - 1634

Teritorija

Platones pagasts robežojas ar Jelgavas pilsētu un Jelgavas novada  Svētes, Lielplatones, Elejas, Sesavas, Vircavas un Jaunsvirlaukas pagastiem. Pagasts atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā – to šķērso dzelzceļa līnija Rīga – Jelgava - Šauļi, pa kuru kursē tikai tālsatiksmes vilcieni. Caur pagasta teritoriju ved nozīmīgi autoceļi Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža, Vircava – Platone, Ērmiķi – Lielplatone – Tīsi, Platones stacija – Sesava – Lietuvas robeža. Attālums no pagasta centra Platones līdz rajona centram Jelgavai ir 14km, bet līdz Rīgai 62km. Blīvāk apdzīvotās vietas pagastā ir Platone, Lielvircava, Poķi, Pēterlauki, Jaunplatone un Lapas.

Vēsture
1935. gadā Jelgavas apriņķa Platones pagasta platība bija 52,39 km² un tajā dzīvoja 1090 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Ābelītes un Platones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.

Platones ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. 1962. gadā Platones ciemam pievienoja Lielvircavas ciema kolhoza "Sarkanā zvaigzne" teritoriju, 1965. gadā — Lielplatones ciema kolhoza "Sarkanā zvaigzne" teritoriju. 1974. gadā pievienoja daļas no Lielplatones un Vircavas ciemiem un Elejas lauku teritorijas, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Vircavas ciemam. 1979. gadā pievienoja daļu likvidētā Vecsvirlaukas ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Platones pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Daba
Platones pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Pagasta teritoriju šķērso Platones, Audruves, Elejas un Vircavas upes. Platones pagasta teritorijā atrodas gan republikas, gan vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (divi  mikroliegumi atsevišķām putnu sugām, senkapu teritorija un vairāki dižkoki)

Kultūrvēsturiskais mantojums un tūrisms
Platones pagasta teritorijā valsts aizsardzībā atrodas 7 kultūras pieminekļi – divi valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi – Jaunplatones senkapi un Zoltneru apmetne, viens valsts nozīmes vēstures piemineklis – mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas, divi valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi – Lielvircavas luterāņu baznīca un Pēterlauku dzirnavas, viens vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis – Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) un viens vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis – Lielvircavas muižas kungu māja.

Reliģija
Lielvircavas baznīcā darbojas Vircavas ev.luteriskā draudze, Platonē darbojas Platones Kristiešu centrs.
Lielvircavas luterāņu baznīcas pamatakmens likts 1591.g., bet datējama ar 1595.gadu Zvaigžņu dienā, kad baznīcā notika pirmais dievkalpojums. Lielvircavas luterāņu baznīca ir vecākā mūra baznīca Jelgavas novadā. Baznīca stipri postīta II. pasaules kara laikā, saglabātās mākslas vērtības 20.gs.70.gados pārvestas uz Rundāles pils muzeju. 2002.gadā baznīcas interjeru atjaunojuši Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņi. Blakus baznīcai apglabāts dzejnieks latviešu nacionālās dzejas pamatlicējs un sabiedriskais darbinieks Juris Alunāns (1832-1864).

Izglītība un kultūra
Platonē ir divas skolas-Vircavas vidusskolas Lielvircavas filiāle un Vircavas vidusskolas Platones filiāle. Ir divas bibliotēkas – Lielvircavā un Platonē.
Platones un Jelgavas novada vārdu pasaulē nes arī pašdarbnieki, kuri darbojas Lielvircavas kultūras namā (telpas tiek īrētas).
Darbojas: Apvienotais Lielplatones , Platones un Elejas pagastu jauktais koris „Sidrabe”, vidējās paaudzes deju kolektīvs „PALI”, Eiropas deju kopa „Saulessvece”, līnijdeju grupa Side Step, vokālais ansamblis „Savējie”, amatierteātris, pirmskolas bērnu pulciņš.

Kapsētas
Platones pagasta teritorijā ir četras kapsētas Lielvircavas kapi, Strupdeguņu kapi, Pauču kapi un Briežu kapi.



Ievērojamākās vietas apkārtnē

• Lielvircavas evanģēliski luteriskā baznīca ir viena no vecākajām baznīcām Jelgavas novadā (celta 1596. gadā).
• Lielvircavas muiža (18. – 19. gs.) – ēkā tagad ir iekārtota skola.
• "Zīģeļu" mājas, kuras ir aizsargājams kultūras piemineklis. Izmēros milzīgā divstāvu ēka agrāk izmantota kā kāda Jelgavas muižnieka vasaras mītne ar lielu saimniecību, bet šobrīd ir tuvu sabrukšanai.
• "Zīlēni" - šeit dzimis gleznotājs Ģederts Eliass (1887. – 1975.) un mākslas zinātnieks Kristaps Eliass (1886. – 1963.).
• Par Platones pagastu meklējiet arī Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas datu bāzēs "Novadpētniecība" un "Ievērojami cilvēki Jelgavā".

Printēt