Platība – 6663 ha Iedzīvotāju skaits – 2581

Teritorija

Eleja pirmoreiz hronikās minēta 10. gadsimtā.1935. gadā pagastā bija 7890 ha, 1949.gadā pagastu likvidēja, izveidojot ciemu. 1990. gadā pagastu atjauno. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Elejas pagastā iekļauta daļa Lielvircavas pagasta, bet daļa agrākā Elejas pagasta pievienota Sesavas pagastam.

Daba
Elejas pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Lielupes baseina upes – Vircava ar Audruvi un Eleju. Platones pieteka Sidrabene. Upes regulētas, iztaisnotas.
Iedzīvotāji

2007. gadā Elejas pagastā bija 2581 iedzīvotājs.20. gadsimtā sākumā pagasta attīstību ievērojami veicināja dzelzceļa līnijas  Jelgava – Meitene izbūve 1915. gadā.1916. gadā dzelzceļa līnija uz Šauļiem. Agrārās reformas laikā muižu zemi sadalīja 150 vienībās. Pēckara gados nodibināja kolhozus „Gaisma”, „Austrums”, vēlāk tos apvienojot izveidoja padomju saimniecību „Eleja”.

Reliģija
Darbojas Sesavas ev. lut. draudze, Vasarsvētku draudze un katoļu draudze. Baznīca Sesavmuižā uzcelta 1633. gadā.1698. gadā tai piebūvēja divas sakristejas, vēl pēc gada – torni.1855. – 1859.gadam baznīca pārbūvēta. Vasarsvētku draudzei Elejā ir savs lūgšanu nams.

Kapsētas – Mūrnieku, Parka, Sproģu, Sesavas, Skroderu.

Izglītība un kultūra
Elejas vidusskola, bērnudārzs „Kamenīte”. Elejas pagasta bibliotēka dibināta (1946.gadā ).Bibliotēkas fonds – 15523 iespieddarbi, lasītāji – 752, apmeklējums – 11291, izsniegums – 34 000,Elejas Saieta nams, Elejas parkā ir brīvdabas estrāde.

Veselības aprūpe
Elejas doktorātā strādā viens ģimenes ārsts un zobārsts. Bijušās slimnīcas telpās atvērts sociālās aprūpes un veselības centrs. Ir aptieka.

Kultūras un dabas pieminekļi
Ar Elejas pils vārdu saistīta viena no spožākajām lappusēm Latvijas arhitektūras vēsturē. Šobrīd no  pils kompleksa saglabājušās tikai nožēlojamas drupas. Elejas muiža  kā vienots zemes īpašums izveidojās 16. gs. beigās. Plašas, vērienīgi celtas pils būve saistās ar J. Fr. Mēdema  dēla Kristofa  Johanna Frīdriha vārdu.Pils uzcelta laikā no 1806. – 1810. gadam, iekštelpu apdari turpinot vēl nākamajā gadu desmitā. Elejas pils ir saistīta ar visu muižas un parka ansambli un tā celtnēm. Šā ansambļa būtiska sastāvdaļa bija apmēram 25 ha  lielais parks. Parka celtne – Tējas paviljons, Medību paviljons, 1912. gadā ierīkotā Mēdemu dzimtas kapsēta, bagātināja parka romantisko noskaņu un piešķīra tam īpašu kultūrvēsturisku vērtību.

Elejas pils nodega 1915. gada jūlijā. 1925. un 1927. gados izstrādāti atjaunošanas projekti, kas izrādījās pārāk dargi.1933. gadā tiek pieņemts lēmums pils drupu nojaukšanai.No pils ķieģeļiem uzceltas vairākas ēkas Elejā.

Sesavas evanģēliski  - luteriskā baznīca (1633 ) -   no vējiem un vētrām kuplu koku aizsargāta, no iznīcības likteņa saudzēta, vairakkārt pārbūvēta  2008. gadā sagaida savu 375 gadu jubileju. Pirms 1. pasaules kara Sesavas draudzi veidoja astoņu pagastu iedzīvotāji, un tā bija viena no lielākajām Kurzemē. Arvien šī baznīca stāv atjaunota un kalpo savam uzdevumam. Tai  ir drošs pamats. Tas ir likts Lielajā Piektdienā. Uz šī pamata mēs stāvam, uz šī pamata mums jāstrādā. Dieva žēlastība atspīd pār  mums. Baznīca joprojām ir izcils kultūrvēsturisks piemineklis.

Meitenes dzelzceļa stacija celta 1922.- 1923. gadā arhitekts J. Neijs. Gleznas „Latvijas lauki” un  „Gaujas senleja” 1936. gadā gleznojis mākslinieks V. Purvīša audzēknis K. Melbārdis (1901 – 1970). 1950.gados abas ainavas daļēji pārgleznotas un papildinātas. Šobrīd abas gleznas ir nepievilcīgā izskatā.